Internet vēsture Latvijā

Ilze Murāne, Guntis Bārzdiņš

Publicēts žurnālā DatorTehnika 1996. gada aprīļa numurā Nr. 4'96

 

Šobrīd Internet attīstība Latvijā notiek kopsolī ar pārējo pasauli. Katram, kas to vēlas, ir pieejamas daudzveidīgās Internet iespējas. Šodienas lietotājam, kas savu dzīvi vairs nevar iedomāties bez e-pasta un WWW, neienāk pat prātā, ka tikai pirms nedaudz gadiem tā visa vēl Latvijā nebija. Ceļš līdz pašreizējai situācijai Latvijā mūsu valsti laika ziņā bijis īsāks nekā citviet pasaulē, bet tāpēc jau nav mazāk interesants.

Internet vēsture pasaulē mērāma jau vairāk nekā 20 gadu garumā. Tā sākās 1968. gadā ASV, kur Aizsardzības ministrija nolēma savienot vairākus datoru centrus. Sakumā tīkla nosaukums bija ARPAnet. Vēlāk arī dažas citas organizācijas sāka veidot līdzīgus tīklus, kuros saziņai izmantoja protokolu IP (Internet Protocol). Tā pamazām populārs kļuva vārds Internet.

Tomēr vēl ilgus gadus šo tīklu izmantoja tikai zinātniskiem un pētnieciskiem mērķiem. Tikai 90. gadu sākumā Internet kļuva par daudziem pieejamu tīklu. Tomēr tā īsti populārs Internet tapis tikai pēdējo trīs gadu laikā līdz ar WWW (World Wide Web) idejas realizāciju. 1993.gada beigās tika radīta programma NCSA Mosaic, kas Internet informācijas apskati padarīja lietotājam maksimāli vienkāršu, bez tam tā lāva reizē skatīties gan tekstu, gan arī attēlus. Tagad WWW apskatei populārākā programma ir Netscape, ko veido kompānija

Netscape Communications Corporation. Šo kompāniju 1994.gada aprīli izveidoja Dr. Dž. H. Klarks (Dr James H Clark, Silicon Graphics) un NCSA Mosaic radītājs M.Andresens (Marc Andreessen).

Pieaugot popularitātei, Internet kļuva par komerciālu tīklu, kur katrs tā dalībnieks maksā par savas daļas uzturēšanu un sakaru kanāliem. Tiesa, studentu, pasniedzēju un zinātnieku iespējas strādāt tīklā parasti nodrošina valsts.

Arī Latvijā Internet sākotnēji attīstījās kā akadēmisks tīkls. Par komerciālu tīklu apvienojumu tas kļuva, vienlaicīgi notiekot līdzīgiem procesiem pasaulē.

Bet tagad nedaudz vēstures.

Joprojām visvienkāršākais un vispopulārākais Internet piedāvājums ir e-pasts.


E-pasta pirmsākumi Latvija

Par iespēju sākt izmantot e-pastu jāpateicas ārzemju tautiešiem. 1990. gada jūlijā Pēteris Kļavinš no Austrālijas uzdāvināja Andrejam Spektoram (LU Matemātikas un informātikas institūts) modemu, bet Edvīns Kļavinš Cīrihē vienlaicīgi atvēra kontu firmā, kas nodrošināja e-pasta pakalpojumus. Sākumā tika piešķirta viesa adrese guest@zhmicrog.uucp, ko augusta vidū nomainīja adrese lacplesis@zhmicrog.uucp. Savukārt Mārtiņš Gataviņš palaida atbilstošās programmas, un pirmie mēģinājumi nosūtīt vēstules notika jūlija beigās. Augustā šo iespēju sāka izmantot LU MII zinātnieki.

Pats process gan bija sarežģīts: teksts bija jāatnes disketē, kā arī jāierodas pēc atbildes. Tomēr zinātniekiem tas bija gandrīz vienīgais operatīvās sazināšanās līdzeklis ar pasauli, piemēram, pirms kādas konferences. Vēl sarežģītākas darbības veica A.Spektors, jo tolaik pat nesapņojām par automātiskiem starptautiskiem tālsakariem. Kāda jauka telefoniste Tālsakaru centrā tika apmācīta pareizi savienot līnijas. Viņas maiņas laikā (apmēram divas reizes nedēļā) notika e-pasta apmaiņa. Tālsarunas finansēja no MII Lietišķās informātikas daļas zinātniskā budžeta.

Tā paša gada septembrī Maskavā izveidoja tīklu Relcom. Sākot ar oktobri, vēstuļu sūtīšana kļuva vieglāka, jo varēja izmantot automātiskos sakarus ar Maskavu. E-pastu nodrošināja firma Dialogs. Šis sakaru kanāls strādāja visu 1991. gadu: varēja jau izmantot vairākas adreses, piemēram, aspekt@lumii.lat.su. No 1992. gada janvāra e-pasta sūtīšana kļuva vēl vieglāka, jo šādus pakalpojumus sāka piedāvāt Rīgas firma LvNet-Teleport. Ilgu laiku LU MII bija nozīmīgākais LvNet-Teleport klients.

Firmā LvNet-Teleport jau no 1990. gada rudens notika eksperimenti, un 1991. gada jūlijā tā sāka oficiāli piedāvāt e-pasta pakalpojumus. Vēstuļu sūtīšana notika caur tīklu Relcom, izmantojot iezvanāmo līniju uz Maskavu.

1991. gada novembrī e-pasta sūtīšanas pakalpojumus sāka firma Versija.

1991. gada aprīlī Latvijā darbu uzsāk arī Fidonet tīkls. Tas ir neatkarīgs e-pasta tīkls, bet 1992. gadā rodas iespēja arī Latvijā sūtīt e-pastu no Fidonet uz Internet un otrādi.

Tomēr e-pasts vien vēl nav Internet.


Pirmais pastāvīgais Internet pieslēgums

1991./92. gadā Jānis Ķikuts no ZA Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūta, Ants Vorks no Igaunijas un Laimutis Telksnis no Lietuvas sagatavoja un iesniedza UNESCO projektu BALTBONE par Internet tikla ierīkošanu starp Tallinu, Tartu, Rīgu, Kaunu un Viļņu. Tīklu bija plānots veidot, izmantojot 64Kb/s telefona kanālus. Starptautiskais pieslēgums bija paredzēts no Tallinas uz Helsinkiem. Projekta ietvaros tika piešķirti 100000 dolāru, par ko katra valsts iegādājās CISCO maršrutētājus (routers). Projektā nebija paredzēta nauda līniju īrei. Toties bija cerība, ka to, tāpat kā Rietumos, maksās valsts.

64 Kb/s pieslēgums sākumā bija utopija, jo pat tagad vēl nav izveidots šāds pieslēgums no Rīgas uz Viļņu (ir tikai 28,8 Kb/s). Arī uz Tallinu viss sākās ar mazumiņu: 1992. gada vasarā Guntis Bārzdinš (LU MII), tikko atgriezies no ASV, kur gandrīz divus gadus bija strādājis ar Internet, Uģis Bērziņš (Fidonet) un Vitālijs Mozerts (LvNet-Teleport) devās pie Jāņa Ķikuta ar ideju tūlīt izveidot pieslēgumu Rīga-Tallina. Pieslēgums Tallina-Helsinki darbojās jau no jūnija, un J. Ķikuts vienojās ar igauņiem par pievienošanu. Telefona līnijas ierīkošanu atbalstīja un izdevumus sedza LU MII (direktors R.Balodis), jo līnijas īre nebija lielāka kā samaksa firmai LvNet-Teleport par e-pasta izmantošanu. Sākumā līnijas ātrums bija 2400 Kb/s, un tā tika realizēta, izmantojot Telebit modemus un PC maršrutētājus ar programmu KA9Q. Savu serveru Latvijā vēl nebija, darbojās tikai pieslēgums. Latvijas iedzīvotāji izmantoja igauņu pasta serveri (adrese riga@ioc.ee).
No kreisās - Uģis Bērziņš, Mārtiņš Gataviņš, Andrejs Spektors, Guntis Bārzdinš, Vitālijs Mozerts.

Un tomēr 1992. gada 2.oktobris ir Latvijas Internet izveidošanas diena!

Kā jau minēts, sākumā galvenās aktivitātes tīkla radīšanā notika akadēmiskās organizācijās.


Citi projekti

1991./92. gadā neoficiāla Vašingtonas universitātes organizācija - Lāčplēša grupa -, ko vadīja Pauls Keire (Paul Keire) un Latvijas universitāšu komunikāciju centrs, ko vadīja Uģis Bērziņš, uzsāka projektu, kura mērķis bija izveidot centru ar vairākiem jaudīgiem datoriem. Projektā centram bija paredzēti 500 lietotāji, no kuriem 80 varētu darboties vienlaicīgi. Datoru centrs piedāvātu e-pastu, teksta redaktoru zinātnisku dokumentu sagatavošanai, kā arī rīkus sarežģītu matemātisku aprēķinu veikšanai un programmu izstrādei. Paredzēta bija arī šo datoru pieslēgšana globālai informācijas apmaiņai, bet nebija precizēts -kā. Diemžēl Latvijas universitāšu komunikāciju centrs (LUKC, angliski - CCLU) tā īsti netika nodibināts, bet iecerētie datori Latviju tomēr sasniedza. 1993. gada augustā ar Sorosa fonda, kas palīdzēja datorus nogādāt Latvijā, gādību LU MII un RTU Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātē nokļuva divi DEC firmas datori un dažas citas iekārtas. Par godu Lāčplēša grupas locekļiem Paulam Keirem un Kristīnei Šulikai (Kristin Shulik) datori tika nosaukti par «Paul» un «Kristin». LU MII jau bija izveidots Internet pieslēgums, arī jaunie datori uzreiz tika pievienoti tīklam. LUKC piemiņai datoru domēni ir cclu.lv. Tolaik tie bija jaudīgākie datori Latvijā un tika izmantoti paredzētajiem mērķiem: katrs students, pasniedzējs vai zinātnieks varēja kļūt par to lietotāju un izmantot e-pastu un citas iespējas. Pašlaik datori ir morāli novecojuši, tomēr joprojām studenti tos izmanto.

80. gadu beigās toreizējā ZA Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūtā tika uzsākts projekts, ko finansēja Vācijas Zinātnes un tehnoloģijas ministrija un Minsteres universitāte. Projektā bija paredzēts izveidot X.25 tīklu, kas apvienotu vairākas zinātniskās un izglītības iestādes. Veidojamo tīklu nosauca par LANET. Vēlāk projektu turpināja realizēt LU FMF datorikas nodaļa. Par piešķirto naudu iegādājās komunikāciju tehniku, un projekta ietvaros no 1993. gada rudens vairāk nekā gadu darbojās 64 Kb/s X.25 līnija Rīga-Berlīne. Tomēr līnijai lielas nozīmes nebija, jo Internet informācija pa to ceļoja loti lēni un normāls darbs patiesībā nebija iespējams. Modernizējot sākotnējo projektu, sākts izveidot optisko FDDI (100 Mb/s) tīklu starp vairākām LU un RTU ēkām. No 1995. gada 24. novembra šis tīkls darbojas starp LU galveno ēku, LU MII un LU FMF datorikas nodalu.

1992. gada rudenī Zviedrijas valdības palīdzības programmas ietvaros M. Brunells (Brunell) kopā ar KTH (Zviedrijas Karaliskā augstskola) Datoru klubu sagatavoja Latvijai dāvanu - vairākus SUN datorus. Drīz vien Jānis Lācis (tagad LATNET tīkla administrators), kas tobrīd stažējās KTH, tos nogādāja Rīgā. Dāvinātie datori deva iespēju Latvijā izveidot dažādus serverus.


Neliela atkāpe

Kāpēc Latvijas galvenā servera nosaukums ir «Lapsene»? Jau 1991. gadā Guntis Bārzdinš prātoja, kā varētu nosaukt šādu serveri. Tika izvirzīts noteikums, lai šis vārds vienlīdz labi skanētu gan latviešu, gan arī angļu valodā. Vispiemērotākais no latviešu vārdiem (tika izmantota vārdnīca, kurā bija apkopoti visi 1991. gadā laikrakstā «Diena» publicētie vārdi), ko atzina angļu valodas spelkhecker, bija «bite». Tā nu dators ar pirmo numuru tika nosaukts par «Biti». Bet tādi datori bija vairāki un tiem tika līdzīgu kukainīšu vārdi: «Lapsene», «Kamene» u.c. Sākumā ar datoriem notika dažādi eksperimenti - kādus servisus katrs varētu piedāvāt. Brīdī, kad vajadzēja steidzīgi reģistrēt DNS serveri, «Bite» izrādījās aizņemta, un par Latvijas galveno serveri kļuva dators ar 2. numuru -«Lapsene».


Baltnet'93

Pirmā Internet jautājumiem veltīta konference, kurā pulcējās visu trīs Baltijas valstu Internet aktīvisti, notika Rīgā 1993. gada aprīli, un to sponsorēja Ziemeļvalstu ministru padome. Tā bija pirmā iespēja citam citu skatīt vaigā, turklāt konferencē ieradās arī milzum daudz interesentu no Rīgas. 1993. gada otrajā pusē Rīgā sākās strauja Internet attīstība.


Citi starptautiskie pieslēgumi

Gandrīz viss jau minētais saistīts ar aktivitātēm akadēmisko tīklu jomā. Bet pieslēgums Rīga-Tallina tikai pavisam neilgu laiku bija vienīga Latvijas saite ar pārējo Internet pasauli. No 1993. gada Latvijā darbojas vairākas firmas, kas piedāvā Internet pakalpojumus. Pirmās savu darbību sāka firmas LvNet-Teleport un Versija. Lai nodrošinātu savu darbību, tās īrēja dažādas sakaru līnijas.

No 1992. gada decembra līdz 1995. gada oktobrim darbojās 19.2 Kb/ps līnija Rīga-Maskava (LvNet-Teleport), no 1993. gada novembra līdz 1994. gada maijam 19.2 Kb/s līnija Rīga-Tallina (Versija) un no 1994. gada maija līdz 1995. gada oktobrim 19.2 Kb/s līnija Rīga - Sanktpēterburga (Versija). No 1995. gada oktobra vairākas organizācijas, kas piedāvā Internet pakalpojumus, kopīgi īrē 256 Kb/s (sākumā - 128 Kb/s) līniju Rīga -Stokholma.


WWW

WWW uzplaukuma brīdī Latvija jau bija Internet daja. Pirmie WWW serveri Latvijā parādījās ne vēlāk kā citur pasaulē. Pats pirmais zināmais WWW serveris (http://www. lvnet.lv) tika izveidots 1994. gada februāri firmā LvNet-Teleport, bet pirmais WWW serveris (http://www.vernet.lv), kas sniedza vispārīgu informāciju par Latviju, sāka darbu 1994. gada maijā firmā Versija. Tā paša gada jūlijā savu WWW serveri (www.mii.lu.lv) izveidoja arī LATNET. Pašlaik Latvijā darbojas gandrīz simts WWW serveru, kas sniedz daudzveidīgu informāciju par dažādām dzīves jomām. Tie veido «Latvijas tēlu» elektroniskajā pasaulē.


Noslēgums

Internet Latvijā, līdzīgi ka citur pasaule, no zinātnieku vajadzībām veidota tīkla attīstījies līdz komerciālam informācijas «lielceļam». Internet pamazām kļūst par vēl vienu masu mediju līdzās televīzijai un presei. Internet ir īpaši piemērots reklāmas izvietošanai un informācijas meklēšanai, savukārt e-pasts kļūst par tikpat ikdienišķu parādību kā fakss.

Internet lietotāju skaits divkāršojas katros desmit mēnešos, tomēr vēl ir patālu līdz situācijai, kad katram mājās līdzās televizoram stāvēs arī dators, kas pieslēgts Internet tīklam. Šobrīd Latvijā ir ap 2000 Internet tīklam tieši pieslēgtu datoru un vairāki tūkstoši lietotāju, kas strādā ar Internet, izmantojot dial-up pieslēgumu.

Tabulā apkopoti daži nozīmīgākie notikumi Internet vēsturē Latvijā.

1990. g. augustsLU MII darbu uzsāk e-pasta serviss
1991. g. jūlijsE-pasta pakalpojumus sāk piedāvāt firma LvNet-Teleport
1991. g. novembrisE-pasta pakalpojumus sāk piedāvāt arī firma Versija
1992. g. 2. oktobrisLatvijas Internet izveidošanas diena! Darbu uzsāk pastāvīgs Internet pieslēgums Rīga-Tallina (2400 b/s)
1992. g. novembrisRīgā nonāk zviedru dāvinātie SUN datori; tiek reģistrēts DNS serveris (domēns.lv)
1992. g. decembrisDarbu sāk Internet 19.2 Kb/s pieslēgums Rīga-Maskava (LvNet-Teleport)
1993. g. pirmā pusePaplašinās akadēmiskais tīkls - pirmā izdalītā līnija no LU MII (LATNET) uz Akadēmisko bibliotēku
1993. g. augustsPateicoties DEC datoriem «Paul» un «Kristin», katrs students var kļūt par Internet lietotāju
1993. g. rudensJauns pieslēguma veids - pirmās radiolīnijas uz RTU Ķīpsalā un LU FMF datorikas nodaļu
1993. g. novembrisDarbu sāk 19.2 Kb/s Internet pieslēgums Rīga-Tallina (Versija)
1993. g. decembrisPirmā Intemet pieslēguma ātrums palielinās līdz 64 Kb/s (LATNET)
1994. g. janvārisInternet pieejams katram interesentam arī Latvijā: līdzās dažām firmām, kas piedāvā komerciālus pakalpojumus, tiek izveidota klientu apkalpošanas nodaļa arī tīklā LATNET
1994. gadsUzsākta Internet lietotāju apmācība, kas turpinās joprojām
1994. g. maijsFirma Versija nomaina pieslēpumu Rīga-Tallina ar 19.2 Kb/s pieslēgumu Rīga-Sanktpēterburga
1994. g. maijsPasaulei kļūst pieejama informācija no pirmā WWW servera (www.vernet.lv)
1994. p. beigasPaplašinās akadēmiskais tikls - darbu uzsāk līnijas uz Daugavpili, Liepāju, Rēzekni, Jelgavu un Viļņu
1995. g. 15. jūlijsDarbu sāk 128 Kb/s pieslēgums Rīga-Stokholma, bet Internet ātrums no Zviedrijas uz ASV pieaug no 8 Mb/s līdz 34 Mb/s
1995. g. oktobrisDarbu beidz pieslēgumi Rīpa-Maskava un Rīga-Sanktpēterburga; vairākas organizācijas uzsāk kopīgu Stokholmas līnijas īrēšanu
1995. g. novembrisStarp LATNET, LANET un LU galveno ēku izveidots FDDI (100Mb/s) pieslēgums
1996. g. 17. janvārisIntemet pieslēguma ātrums uz Stokholmu palielinās līdz 256 Kb/s